"Cielaviņa" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē mazu, slaidu, trauslu meitenīti vai sievieti, bieži vien ar niansi par viņas neizteiksmīgo, viegli ievainojamo vai maigo raksturu. Tas var būt gan maigs, gan nedaudz novērtējošs (kā "vāja, bezspēcīga").
Piemēri lietojumā:
1. Tiešā nozīmē (izskats/raksturs):
"Viņa bija kā cielaviņa — balta sejiņa, plāni pleci un klusa balstiņa."
"Neticu, ka šī cielaviņa spēj pacelt tādu smagumu!"
2. Pārnestā nozīmē (trauslums/vājums):
"Šī krēsla konstrukcija ir kāda cielaviņa — salūzīs, ja uz tās apsēsies."
"Vasaras kleita bija tik plāna kā cielaviņas āda."
Sinonīmi:
meitenīte, meiča, slaidenīte, vājene (atkarībā no konteksta).
Piezīme:
Vārds reti lietots oficiālā runā, biežāk literatūrā vai sarunvalodā, un var nēsāt sentimentālu vai ar humoru sajauktu pieskaņu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.