"cianoze" (latīņu: cyanosis) ir medicīnisks termins, kas apzīmē zilganu vai violetganu ādas, gļotādu vai nagu krāsošanos, kas rodas asinīs esošā hemoglobīna skābekļa piesātinājuma samazināšanās dēļ. Tas parasti ir pazīme, ka asinis nepietiekami piesātinātas ar skābekli.
Galvenās cēloņu grupas:
1. Centrālā cianoze — saistīta ar elpošanas vai sirds problēmām (piemēram, sirds kambaru defekti, plaušu slimības).
2. Perifērā cianoze — rodas ķermeņa perifērijā (pirksti, pēdas) asinsrites traucējumu dēļ (piemēram, aukstumā, sirds mazspēja).
Piemēri:
1. Plaušu slimības: Cilvēkam ar smagu pneumoniju var novērot cianozu (zilganas lūpas, pirkstu gali) skābekļa nepietiekamas uzsūkšanās dēļ.
2. Sirds defekti: Zīdainim ar iedzimtu sirds defektu (piemēram, Fallot tetrāde) var būt izteikta cianoze, īpaši raudot vai barojot.
3. Perifēras traucējumi: Cilvēkam ar Rīnaud sindromu aukstā laikā var zilēt pirksti asinsrites traucējumu dēļ.
Svarīgi: Cianoze ir slimības simptoms, nevis diagnoze, un tā prasa medicīnisku izvērtējumu, lai noteiktu pamatcēloni.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.