cezūra
Cezūra (no latīņu caesura — "pārtraukums, griezums") ir dzejas rindas iekšējā pauze, kas sadala pantu divās ritmiski vai sintaktiski patstāvīgās daļās. Tā nereti pastiprina izteiksmi, rada ritmisku daudzveidību vai uzsver domu pārtraukumu.
Piemēri latviešu dzejā:
1. Aspazija ("Vētra")
"Es zinu — tu nāksi, // lai cik tālu būtu"
(Cezūra aiz "nāksi" pauž gaidas spriedzi.)
2. Jānis Rainis ("Uz mūžības sliekšņa")
"Klusi, māmiņ, // es tev stāstīšu"
(Pauze rada intīmu, sarunisku toni.)
3. Fricis Bārda ("Lāčplēsis")
"Tad Lāčplēsis // pacēla akmeni"
(Cezūra uzsver varoņa kustības dinamiku.)
Piemēri svešvalodu dzejā (ar tulkojumu):
- J. V. Gēte (vācu): "Vējiņš rīta blāvais // pūš no rietumiem"
- Homērs (grieķu eposā): Cezūra bieži lietota heksametrā.
Īss atgādinājums: Cezūra nav obligāta, bet tā ir stilistisks līdzeklis, kas ietekmē dzejolas ritmu un lasāmo intonāciju. Tā var būt skaidri atzīmēta (piemēram, ar pieturzīmi) vai tikai saprotama no teksta struktūras.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.