"Cēri" ir darbības vārda "cērt" pagātnes lokāmais divdabis, kas nozīmē "kas ir cirsts" vai "kas ir nocirsts" (parasti par koku, mežu, malku).
Piemēri:
1. Cēri koki gulēja gar ceļu malām.
2. Viņš nāca mājās ar cēriem zariem, lai kurinātu uguni.
3. Mežā vēl redzami cēri celmi.
Piezīme: Šis vārds literārajā valodā lietots retāk, biežāk sastopams tautas dzejā vai dialektos. Mūsdienu sarunvalodā parasti lieto vienkāršākos aprakstus, piemēram, "nocirsti koki" vai "cirsta malka".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.