Centrālisms nozīmē pārvaldes vai lēmumu pieņemšanas koncentrēšanu vienā centrālā iestādē, amatā vai reģionā, nevis to sadali starp dažādām vienībām.
Piemēri:
1. Politiskā centrālisms — valsts pārvalde, kurā galvenie lēmumi tiek pieņemti valdībā vai galvaspilsētā, nevis pašvaldībās (piemēram, Francija vai lielākā daļa unitāro valstu).
2. Ekonomiskais centrālisms — plānotā ekonomika, kurā resursu sadali un ražošanu kontrolē centrālā vara (piemēram, padomju modelis PSRS).
3. Organizatoriskais centrālisms — uzņēmums, kurā stratēģiskos lēmumus pieņem tikai augstākā vadība, nevis nodaļas vai filiāles.
Pretējs termins: decentrālisms (varas vai lēmumu pieņemšanas nodošana zemākām vai vietējām iestādēm).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.