cekulzīlīte

"Cekulzīlīte" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē mazu, krāšņu putniņu ar cekulu uz galvas (parasti mazāko dzegužu dzimtas putnu — "zīlīšu" grupas pārstāvi). Tas bieži tiek lietots kā mīļš, maigs apzīmējums mazam putniņam vai pat kā lietvārds mazam bērnam (salīdzinājumam ar putniņu).

Piemēri lietojumam:
1. Dabas aprakstā:
"Mežmalā koka galotnē sēdēja sarkankrūšu cekulzīlīte un skaisti svilpoja."
2. Mīļā runā par bērnu:
"Nu, mana mazā cekulzīlīte, laiks iet gulēt!"
3. Dzejā vai daiļliteratūrā (vārds rada poetisku, maigu iespaidu):
"Kā meža cekulzīlīte viņa bērnišķīgi smaidīja."

Etimoloģija:
Vārds veidots no divām daļām — "cekuls" (matu vai spalvu pušķis uz galvas) + "zīlīte" (mazs dzegužu dzimtas putns, piemēram, zilzīlīte). Līdzīgi latviešu valodā ir arī "cekulzile", "cekulzīlīte" ir mazināmā forma.

Įrašas
Paaiškinimas	"Cekulzīlīte" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē mazu, krāšņu putniņu ar cekulu uz galvas (parasti mazāko dzegužu dzimtas putnu — "zīlīšu" grupas pārstāvi). Tas bieži tiek lietots kā mīļš, maigs apzīmējums mazam putniņam vai pat kā lietvārds mazam bērnam (salīdzinājumam ar putniņu). Piemēri lietojumam: 1. Dabas aprakstā: "Mežmalā koka galotnē sēdēja sarkankrūšu cekulzīlīte un skaisti svilpoja." 2. Mīļā runā par bērnu: "Nu, mana mazā cekulzīlīte, laiks iet gulēt!" 3. Dzejā vai daiļliteratūrā (vārds rada poetisku, maigu iespaidu): "Kā meža cekulzīlīte viņa bērnišķīgi smaidīja." Etimoloģija: Vārds veidots no divām daļām — "cekuls" (matu vai spalvu pušķis uz galvas) + "zīlīte" (mazs dzegužu dzimtas putns, piemēram, zilzīlīte). Līdzīgi latviešu valodā ir arī "cekulzile", "cekulzīlīte" ir mazināmā forma.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.