būvbaļķi
"Būvbaļķis" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē būvniecībā izmantotu baļķi — parasti resnu, apstrādātu koku (biežāk priedi, egli vai citu skujkoku), ko izmanto kā konstrukcijas elementu koka celtņu, māju, tiltu u.c. būvju celtniecībā.
Galvenās nozīmes pazīmes:
- Tas nav dekoratīvs vai apdares materiāls, bet gan nesošais konstrukcijas elements.
- Bieži tiek lietoti veseli, mizoti un dažkārt impregnēti baļķi.
- Vēsturiski izplatīti tradicionālajā koka arhitektūrā (piemēram, sētniecības būvēs).
Piemēri lietojumā:
1. Teikumos:
- "Vecais klēts ir celta no stipriem būvbaļķiem, kas izturējuši vairāk nekā simts gadu."
- "Lauku sētā noliktas jaunas būvbaļķu grēdas nākamās šķūņa celtniecībai."
2. Tipiski būvniecības piemēri:
- Koka mājas sienas (baļķu celtnes).
- Būvlauku nesošās sijas vai spāres.
- Tilta balsti vai pamatkonstrukcijas.
- Žogu stabu pamati.
Saistītie termini:
- Baļķis — vispārīgāk par koku.
- Grēda — biežāk apstrādāts būvbaļķis ar četrstūrveida šķērsgriezumu.
- Materiālbaļķis — rūpnieciski sagatavots būvniecībai.
Vārds "būvbaļķis" lietots arī atšķirībā no "malkas baļķa" (kurš paredzēts kurināmam) vai "apdares baļķa" (dekoratīvam nolūkam).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.