"Būrā" ir latviešu valodas lietvārds, kas nozīmē nelielu, bieži vien vienkāršu, no dēļiem vai baļķiem saliktu ēku, ko izmanto kā saimniecības vai noliktavas ēku, piemēram, lai glabātus sēklu, rīkus, saknes, malku vai kā dzīvnieku patversmi.
Piemēri:
1. Lauksaimniecībā: "Vecāks zemnieks nolika kartupeļus ziemai būrā."
2. Mežā: "Mednieks patvērās no lietus meža būrā."
3. Vēsturiski/kultūrā: "Senajos laikos būrās bieži dzīvoja kalēji vai mežstrādnieki."
Sinonīmi: šķūnis, kūts (dažos kontekstos), noliktava, pajumte.
Atšķirība no "mājas": "Būra" parasti nav paredzēta pastāvīgai cilvēku dzīvei, bet gan saimnieciskām vajadzībām vai īslaicīgai patversmei.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.