brīvgrāmata
"Brīvgrāmata" ir vārds, kas latviešu valodā vēsturiski apzīmē pases vai ceļazīmes līdzīgu dokumentu, kas apliecina personas brīvību (piemēram, brīvlaistīta verga, bezzemnieka vai citas personas, kas nav pakļauta kādai atkarībai). Tas bija svarīgs dokuments, kas ļāva personai brīvi pārvietoties, strādāt vai apstāties noteiktā vietā, apliecinot, ka viņa nav bēglis, vergs vai pakļauta citiem ierobežojumiem.
Īsumā: Brīvgrāmata = dokuments, kas apliecina personas brīvo statusu (vēsturisks konteksts).
Piemēri lietojumam:
1. Vēsturisks konteksts:
Pēc vergu atbrīvošanas viņi saņēma brīvgrāmatu, kas apliecināja viņu brīvo statusu un tiesības pārvietoties pa valsti.
2. Mūsdienu pārnestā nozīmē (reti lietots):
Mākslinieks savu radošo brīvību uzskatīja par savas dvēseles brīvgrāmatu – simbolisku apliecinājumu savai neatkarībai.
Piezīme: Mūsdienās šis vārds lietots ļoti reti, galvenokārt vēsturiskos tekstos vai metaforiski. Parasti tā vietā lieto "pase", "identifikācijas dokuments" vai "apliecinošs dokuments".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.