brīnumdarītāja
"Brīnumdarītājs" nozīmē cilvēks, kurš (reāli vai iztēles robežās) spēj veikt brīnumus – pārdabisku, neparastu vai neticamu lietu radītāju.
Tas var būt gan burvis, gan ārsts, kurš izdziedē šķietami neārstējamu slimību, gan cilvēks ar izcilām prasmēm, kas rada iespaidu uz apkārtējiem.
Piemēri:
1. Pasaku kontekstā:
"Pasakā brīnumdarītājs ar saviem burvestībiem atbrīvoja karalisti no ļaunā raga."
2. Par ārstu vai dziedinātāju:
"Pēc operācijas viņu sauca par brīnumdarītāju – pacients izdzīvoja pretējās prognozēm."
3. Par talantīgu cilvēku (pārnestā nozīmē):
"Tenisists bija patiesi brīnumdarītājs – viņš izglāba trīs mača punktus pēc kārtas."
Sinonīmi: burvis, maģis, dziedinātājs, brīnumstrādnieks.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.