briļļots

"Briļļots" latviešu valodā ir vārda "brīnums" deminutīvs (pamazināmā forma), kas nozīmē mazs brīnums, brīnumiņš. Tas izsaka kaut ko brīnumainu, apbrīnojami skaistu vai burvīgu, bet ar piejaukumu mīļuma, maiguma vai sīkuma nokrāsas.

Piemēri lietojumā:

1. Par bērnu:
"Mūsu mazā meitene ir īsts briļļots – viņa smaida kā saule."

2. Par dabu vai skatu:
"Rīta rasas piliena uz zāles lapas izskatījās kā mazi briļļoti."

3. Par mākslas darbu:
"Šī miniatūra ir īsts briļļots – tik smalks un pilnīgs detalizētībā."

4. Kā mīļvārds:
"Nāc šurp, mans briļļot!" (retāk, bet iespējams mīļināšanai).

Piezīme: Vārds "briļļots" literārajā valodā lietots retāk nekā "brīnums", bet tas ir saprotams un pieņemts, īpaši dzejā vai izteiksmīgā runā.

Įrašas
Paaiškinimas	"Briļļots" latviešu valodā ir vārda "brīnums" deminutīvs (pamazināmā forma), kas nozīmē mazs brīnums, brīnumiņš. Tas izsaka kaut ko brīnumainu, apbrīnojami skaistu vai burvīgu, bet ar piejaukumu mīļuma, maiguma vai sīkuma nokrāsas. Piemēri lietojumā: 1. Par bērnu: "Mūsu mazā meitene ir īsts briļļots – viņa smaida kā saule." 2. Par dabu vai skatu: "Rīta rasas piliena uz zāles lapas izskatījās kā mazi briļļoti." 3. Par mākslas darbu: "Šī miniatūra ir īsts briļļots – tik smalks un pilnīgs detalizētībā." 4. Kā mīļvārds: "Nāc šurp, mans briļļot!" (retāk, bet iespējams mīļināšanai). Piezīme: Vārds "briļļots" literārajā valodā lietots retāk nekā "brīnums", bet tas ir saprotams un pieņemts, īpaši dzejā vai izteiksmīgā runā.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.