brāķis
"Brāķis" latviešu valodā nozīmē kaut ko bojātu, nepilnvērtīgu, nestandarta vai neizdevušos (par produktu, preci, darbu vai pat personu). Tas bieži tiek lietots, lai apzīmētu preci ar defektiem vai kādu, kas nav izpildījis standartus.
Piemēri:
1. Par precēm:
"Šīs apenes ir brāķis — viena stikliņa ir plaisājusi."
"Nopirku džinsus par pusi cenas, jo tie bija brāķis — aizmugurē neliela šuve nepārkrāsota."
2. Par darbu/rezultātu:
"Šis esejas uzdevums ir brāķis — pilns ar kļūdām un nesakarīgiem teikumiem."
"Remonts dzīvoklī izrādījās brāķis — grīda jau pēc mēneša ir šķībusi."
3. Par personu (sarunvalodā, bieži nepiedienīgi):
"Viņš ir pilnīgs brāķis — neko nespēj izdarīt kārtīgi." (var būt aizskaroši)
Sinonīmi: defekts, bojājums, lūžņi (par precēm), neizdevies produkts.
Antonīmi: kvalitatīvs, bez defektiem, standarta.
Vārds cēlies no vācu valodas (Bruch — "lauzts, bojāts") un lietots kopš 19. gadsimta. Mūsdienās visbiežāk sastopams runā par precēm vai darba rezultātiem.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.