"Bolē" ir darbības vārda "būt" pagātnes lokāmais divdabis (particips), kas nozīmē "esamais", "kas ir bijis" vai "kas pastāvējis".
To lieto, lai apzīmētu kādu vai kaut ko, kas ir bijis (pagātnē) vai pastāvējis. Bieži sastopams literatūrā, dzejā, reliģiskos tekstos un augstākā stila rakstos.
Piemēri:
1. "Viņš ir cilvēks, kas bolē uzticīgs draugs."
(Viņš ir cilvēks, kas ir bijis uzticīgs draugs.)
2. "Tā bolē skaista pils, bet tagad tā ir drupās."
(Tā ir bijusi skaista pils, bet tagad tā ir drupās.)
3. "Visums ir bolē un mūžīgi būs."
(Visums ir bijis un mūžīgi būs. — filozofisks/poētisks izteiciens)
Piezīme:
Mūsdienu latviešu valodā šis vārds tiek lietots reti, galvenokārt literāros vai formālos kontekstos. Ikdienas sarunvalodā parasti lieto vienkāršākus pagātnes aprakstus (piemēram, "ir bijis", "bija").
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.