blieziens

"Blieziens" latviešu valodā nozīmē spēcīgu sitienu, triecienu vai trieciena skaņu, bieži saistītu ar kaut kādu sadursmi, triecienu pret virsmu.

Piemēri:

1. Dzīves situācijā:
"No ielās dzirdējās ass blieziens – izrādījās, ka divas mašīnas bija saskriesusies."

2. Tehniskā kontekstā:
"Dzinēja darbību pārtrauca kluss blieziens, un automašīna apstājās."

3. Pārnestā nozīmē (emocionāls trieciens):
"Ziņa par viņa nāvi bija smags blieziens visai ģimenei."

Sinonīmi: trieciens, sitiens, šoks (pārnestā nozīmē).
Lietojums: vārds bieži lietots, lai aprakstītu kādu pēkšņu, spēcīgu fizisku vai emocionālu iedarbību.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'blieziens' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Įrašas
Paaiškinimas	"Blieziens" latviešu valodā nozīmē spēcīgu sitienu, triecienu vai trieciena skaņu, bieži vien saistītu ar kaut kādu sadursmi, sprādzienu vai liela spēka izpausmi. Piemēri: 1. Fizisks trieciens: "Pēc spēcīgā blieziena durvīs parādījās satraukts kaimiņš." 2. Skaņas apraksts: "Mežā atskanēja blieziens — kāds nokrita lielkoks." 3. Pārnestā nozīmē (emocionāls/spēka trieciens): "Ziņa par negadījumu bija īsts blieziens viņai." Sinonīmi: trieciens, sitiens, belziens, paukšķis, rībiens. Lietošana: Vārds "blieziens" bieži lietots, lai aprakstītu kādu pēkšņu, spēcīgu notikumu vai tā skaņu.