"Birums" latviešu valodā ir vietvārds, kas apzīmē:
1. Vēsturisku apdzīvotu vietu — mazāku ciematu vai sādžu, kas vairs nav oficiāls administratīvais vienība, bet saglabājies vietējā lietojumā.
2. Vietu ar savdabīgu raksturu — bieži vien izolētu, klusu apvidu, kas var būt saistīts ar konkrētu saimniecisku vai dabas objektu (piemēram, meža birums, kalnu birums).
Piemēri:
- "Meža birums" — neliela apdzīvota vieta meža iekšienē vai tuvumā.
- "Kalnu birums" — izolēta vieta kalnu apvidū.
- "Vecais birums" — vēsturisks ciems, kas mūsdienās var būt daļēji izzudis vai iesaukts lielākā ciemā.
Piezīme: Vārds "birums" lietots galvenokārt toponīmijā (vietvārdu veidošanā) un dialektos, oficiālajos dokumentos reti sastopams. Tas atspoguļo vietējo identitāti un vēsturi.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.