bigulis
"Bigulis" ir slengs, kas latviešu valodā apzīmē lielu, smagu vai iespaidīgu priekšmetu (bieži vien lietojams ar humoristisku vai hiperbolisku nokrāsu).
Var attiekties uz fizisku objektu, ierīci vai pat abstraktu lietu, kas izceļas ar izmēru, svaru vai "pārspīlētību".
Piemēri lietojumā:
1. Fizisks objekts:
"Aiznes savu biguli no pagalma!" (par lielu somu, rūķi, instrumentu u.tml.)
"Šis skaļrunis ir īsts bigulis — aizņem pusi galda!"
2. Humoristiski par tehniku:
"Vecais televizors vēl ir bigulis ar koka korpusu."
"Viņš nopirka tādu biguli no telefona — kā ķieģelis!"
3. Abstraktā nozīmē (mazāk izplatīts):
"Šis projekts izrādījās bigulis — tik daudz problēmu!" (par sarežģītu/apjomīgu uzdevumu).
Etymology: Vārds, iespējams, cēlies no krievu valodas slenga "быгуля" (liels, spēcīgs cilvēks vai priekšmets) vai saistīts ar vārdu "big" (liels) angļu valodas ietekmē. Latviešu sarunvalodā tas ir neformāls un bieži lietots draudzīgā kontekstā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.