bezvaldība
Bezvaldība (angļu: anarchy) nozīmē valsts varas un sabiedriskās kārtības trūkumu, kurā nav pastāvošas institucionālas varas struktūras vai tiesību sistēmas. Tas var izpausties kā haoss, nekontrolējama situācija vai arī kā politiska ideja, kas aicina uz brīvu, pašpārvaldītu sabiedrību bez hierarhijas.
Piemēri:
1. Vēsturisks piemērs: Pēc Krievijas revolūcijas 1917. gadā dažos reģionos īslaicīgi iestājās bezvaldība — vara pārgāja uz vietējiem padomju un miliciju grupām, kamēr centrālā vara vēl nebija nostabilizējusies.
2. Sociāls piemērs: Ja pilsētā pēc postoša dabas katastrofas pazūd policija, tiesas un pārvalde, var rasties bezvaldības stāvoklis — cilvēki paši sāk rīkoties, lai izdzīvotu, nereti ar grautniecību un vardarbību.
3. Politiskā filozofija: Anarhisms kā ideoloģija mēģina realizēt bezvaldības principus, iedvesmojoties no pašorganizējošām kopienām (piemēram, dažas autonomās zonas vai anarhistu kolektīvi Spānijas pilsoņu karā 1936.–1939. gadā).
Lietošana mūsdienās:
Bieži lieto pārnestā nozīmē, lai raksturotu haotisku, nekārtīgu situāciju (piemēram, “Sapulcē iesākās pilnīga bezvaldība, kad vadītājs aizgāja”).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.