beztiesība
"Beztiesība" nozīmē tiesību trūkumu, beztiesisko stāvokli — situāciju, kad cilvēkam vai grupai nav tiesību, aizsardzības vai likumīga statusa. Tas var attiekties uz juridisko neaizsardzību, sociālu atstumtību vai morālu nelikumību.
Piemēri:
1. Vēsturiski: Dzīvotāji bez pilsonības padomju okupācijas laikā dažkārt piedzīvoja beztiesību — tiem nebija pieejamas pilntiesīgu iedzīvotāju aizsardzības mehānismi.
2. Sociāli: Bezpajumtnieki bieži saskaras ar beztiesību — viņiem ir grūtības piekļūt juridiskajai palīdzībai vai sociālajiem pakalpojumiem.
3. Morāli: Korupcija rada beztiesības sajūtu sabiedrībā, kad cilvēki redz, ka likumi netiek piemēroti godīgi.
Sinonīmi: beztiesīgums, nelikumība, bezaizsardzība.
Pretstatā: tiesiskums, likumība, aizsardzība.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.