bezdarbīgums
Bezdarbīgums ir ekonomisks un sociāls termins, kas apzīmē situāciju, kad cilvēki, kas spējīgi un vēlas strādāt, nevar atrast darbu. Tas bieži tiek mērīts kā bezdarbnieku īpatsvars no kopējās darbaspēka (strādājošo un bezdarbnieku) daļas.
Galvenās pazīmes:
- Personai ir darbspējas vecums.
- Viņa aktīvi meklē darbu.
- Viņa ir gatava uzsākt darbu īsā laikā.
Piemēri:
1. Strukturālais bezdarbīgums
Piemērs: Pēc rūpnīcas slēgšanas strādnieki ar specifiskām prasmēm (piemēram, metālapstrāde) paliek bez darba, jo reģionā vairs nav pieprasījuma pēc šādām prasmēm, bet ir vajadzība pēc IT speciālistiem.
2. Sezonālais bezdarbīgums
Piemērs: Lauksaimniecības strādnieki ziemā var palikt bez darba, līdz atsākas lauku darbi. Tūrisma nozarē darbinieki (viesnīcas, kūrorti) bieži zaudē darbu ziemas sezonā.
3. Frikcionālais bezdarbīgums
Piemērs: Jaunais absolvents meklē pirmo darbu, vai cilvēks pārcēlies uz citu pilsētu un meklē darbu jaunajā vietā. Šis bezdarbīgums parasti ir īslaicīgs.
4. Cikliskais bezdarbīgums
Piemērs: Ekonomiskās lejupslīdes laikā uzņēmumi samazina ražošanu un atlaiž darbiniekus, jo samazinās pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem.
Īss skaidrojums:
Bezdarbīgums ir situācija, kad cilvēks, kas vēlas un var strādāt, nevar atrast darbu. Tas ietekmē gan indivīdu (zaudēti ienākumi, pašapziņa), gan sabiedrību (zaudēti nodokļi, sociālie izdevumi).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.