"Bezbēdis" nozīme:
Tas ir apzīmējums cilvēkam, kuram nav bērnu, vai par situāciju, kad kādam nav pēcnācēju. Vārds bieži lietots ar negatīvu vai žēluma/žēlības nokrāsu, lai raksturotu vientulību, nelaimi vai sociālo izolāciju, it īpaši vecumā.
Piemēri lietojumā:
1. Tiešā nozīmē (par cilvēku):
"Vecais Pēteris dzīvoja kā bezbēdis – viņam nebija ne bērnu, ne mazbērnu, kas viņu apciemotu."
2. Pārnestā nozīmē (par mantojuma/ideju trūkumu):
"Ja šī tradīcija netiks nodota tālāk, tā kļūs par bezbēdi kultūras formu."
3. Dzejā/runas stilā (kā metafora):
"Viņa sirds bija kā bezbēdis dārzs – klusa un neauglīga."
Skaidrojums:
Vārds veidots no "bez-" (trūkuma izteiksme) un "bēdis" (no "bērns"). Līdzīgas nozīmes vārdi latviešu valodā ir "bezbērnu" vai "bez pēcnācējiem", bet "bezbēdis" ir ekspresīvāks un literārāks.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.