"Besemera" ir slēgta, noslēpumaina, nepieejama sieviete, kuras raksturs var būt auksts, atturīgs vai pat augstprātīgs. Vārds cēlies no franču vārda "bésemé" (pārnesti — "pussapņots") un latviešu literatūrā to ieviesa Rainis, lai apzīmētu sievieti, kas šķiet attālināta, nesasniedzama un dzīvo savā iekšējā pasaulē.
Piemēri lietojumam:
1. Raina dzejā:
"Tu esi mana besemera, / Tālu, auksta zvaigzne debesīs."
Šeit "besemera" simbolizē ideālu, bet emocionāli nesasniedzamu personu.
2. Mūsdienu aprakstā:
"Viņa bija kā besemera – vienmēr klusa, ar noslēpumainu smaidu, it kā dzīvotu paralēlā realitātē."
Tas raksturo sievieti, kuras domas un jūtas ir slēptas no apkārtējiem.
Īsumā: "Besemera" ir emocionāli attālināta, noslēpumaina sieviete, bieži romantizēta kā ideāls, bet nepieejams tēls.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.