"Bērums" latviešu valodā ir vecs, reti lietots vārds, kas nozīmē "bērns" vai "mazulis". Tas cēlies no līdzīga senā baltu vārda, kas saistīts ar dzemdībām un bērnu.
Piemēri:
1. Vecajos tekstos var sastaptt:
"Māte savu bērumu šūpoja līdzās ugunij."
(nozīmē: māte šūpoja savu bērnu/mazuli pie uguns.)
2. Mūsdienās vārds gandrīz nelietots, bet var parādīties dzejā vai folklora pētījumos kā arhāisms.
"Bērumu skaits sētā bija liels."
(nozīmē: bērnu skaits pagalmā bija liels.)
Piezīme: Mūsdienu latviešu valodā pareizi un visbiežāk lietojams vārds ir "bērns". "Bērums" var būt interesants valodas vēstures piemērs, bet ikdienas sarunvalodā tas netiek lietots.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.