bērnišķīgums
"Bērnišķīgums" nozīmē pieauguša cilvēka uzvedību vai raksturu, kas atgādina bērnam raksturīgas īpašības — piemēram, nevēlēšanos uzņemties atbildību, nepietiekamu paškontroli, kaprīzumu, vai naivi-ideālistisku skatījumu uz pasauli. Tas bieži vien ir arī negatīva konnotācija, kas norāda uz nenobriestību.
Piemēri:
1. Viņa bērnišķīgums izpaudās, kad viņš aizvien gaidīja, ka citi atrisinās viņa problēmas, nevis pašam rīkoties.
2. Tās nepārtrauktās sīkumīgās sūdzības par kolēģiem atklāja pārsteidzošu bērnišķīgumu profesionālā vidē.
3. Lai gan viņam bija 40 gadu, viņa sapņošana par "perfekto pasaulīti" bija vairāk bērnišķīga nekā reālistiska.
Sinonīmi: nenobriestība, nevotīgums, bērnišķīga uzvedība.
Pretstatā: nobriestība, saprātīgums, atbildība.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.