bērnaukle

Bērnaukle ir sieviešu dzimtes lietvārds, kas latviešu valodā apzīmē personu, kas rūpējas par bērniem, parasti profesionāli (piemēram, bērnudārzā, skolā vai ģimenē).
Tas var būt sinonīms vārdiem audzinātājs, bērnu uzraugs vai bērnu kopjā, bet biežāk tiek lietots, runājot par pirmsskolas izglītības speciālistu.

Piemēri lietojumam:
1. Bērnudārzā:
Mūsu bērnaukle māca bērniem dziesmiņas un rotaļās.
2. Ģimenes kontekstā:
Vecāki nolīga bērnaukli, lai rūpētos par bērnu darba laikā.
3. Vēsturiski/novadnieciski:
Ciema skolā bērnaukle bija ne tikai skolotāja, bet arī bērnu otrais tēvs vai māte.

Svarīgi:
- Vārds bērnaukle nereti asociējas ar sirsnīgu, gādīgu attieksmi (ne tikai formālu profesiju).
- Dažreiz lietots arī metaforiski (piemēram, daba kā bērnaukle).

Ja vēlaties precīzāku nozīmi konkrētā teikumā, varat norādīt kontekstu!

Įrašas
Paaiškinimas	Bērnaukle ir sieviešu dzimtes lietvārds, kas latviešu valodā apzīmē sievieti, kas rūpējas par bērniem, audzina tos un veic ar viņu aprūpi saistītus darbus. Šis termins bieži tiek lietots kā sinonīms vārdam aukle, bet ar uzsvaru uz darbu tieši ar bērniem (nevis, piemēram, ar veciem cilvēkiem). Īsā nozīme: Bērnaukle = sieviete, kas profesionāli vai privāti rūpējas par bērniem. Piemēri lietojumā: 1. Darba aprakstā: “Pirmsskolas izglītības iestāde meklē bērnaukli ar pedagoģisko izglītību.” 2. Ikdienas sarunā: “Mana māsa strādā kā bērnaukle ģimenē, kas viņai uzticas trīs bērnu kopšanu.” 3. Atšķirība no “aukle”: “Vecmāmiņai vajadzēja auklīti mājas aprūpei, bet mazbērniem – bērnaukli.” Sinonīmi: aukle, bērnu kopēja, bērnu audzinātāja (kontekstā atkarībā no darba specifikas).
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.