baudkāre

"Baudkāre" latviešu valodā nozīmē pārmērīgu tieksmi pēc baudām, izpriecām, dzīves patikšanas, bieži vien ar negatīvu nokrāsu — uzsverot pārspīlētību, alkatību vai pat amorālu dzīvesveidu.

Īsumā: tas ir vārds, kas raksturo kāri pēc izpriecām, baudu alkas.

Piemēri:

1. Teikumos:
- Viņa dzīve bija viena liela baudkāre — pastāvīgi balles, ceļojumi un greznība, nepadomājot par sekām.
- Dzejnieks savos darbos bieži kritizēja augstās sabiedrības baudkāri un virspusīgumu.

2. Sinonīmi (tuvas nozīmes):
- izpriecu alkas
- dzīvespatikas
- hedonisms (filozofisks termins)
- izlaidība

3. Lietojuma nianses:
- Vārds nereti lietots nosodīšanai vai morālam norādījumam (piemēram, "tukša baudkāre").
- Retāk — kā neitrāls apzīmējums intensīvai prieka meklēšanai (atkarībā no konteksta).

Vēsturiski: vārds cēlies no saknes "baud-" (prieks, patika) + "kāre" (ilgas, alkas), t.i., "alkas pēc baudām".

Įrašas
Paaiškinimas	"Baudkāre" ir latviešu valodas lietvārds, kas apzīmē spēju izjust un izbaudīt dzīves priekus, patīkamas sajūtas vai skaistumu. Tas bieži tiek lietots, lai raksturotu kāda izsmalcinātu gaumi, estētisku jutīgumu vai spēju gūt baudu no kaut kā. Piemēri: 1. Mākslas jomā: "Viņa baudkāre izpaudās, kad ilgi vēroja impresionistu gleznas, jutot katras krāsas nianses." 2. Dabā: "Pastaigā pa mežu viņš ar īstu baudkāri ieelpoja svaigo priežu smaržu un klausījās putnu dziesmās." 3. Ēdienā/dzerienos: "Vīna degustācijā viņa baudkāre palīdzēja atšķirt smalkās garšas nianses." Sinonīmi: izbaudīšanas spēja, izjutība, gaume, estētiskā uztvere. Antonīmi: vienaldzība, nejutīgums, nepieņemšana. Vārds cēlies no darbības vārda "baudīt" + izskaņas "-kāre" (kā "zinātkāre"), kas norāda uz tieksmi vai iekāri pēc kaut kā.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.