baraka
"Baraka" (arābu: بركة) nozīme īsumā:
Tas ir arābu cilmes vārds, kas nozīmē "svētība", "žēlastība" vai "dievišķais pateicības/zīmes pildījums". Koncepts ietver gan garīgo, gan materiālo labklājību, kas nāk no Dieva.
Piemēri lietojumam:
1. Reliģiskā kontekstā:
"Mūsu ģimenē ir liela baraka – mums vienmēr pietiek maizes un miera."
"Viņš dod ziedojumus, lai viņa darbos būtu baraka."
2. Ikdienas sarunvalodā (dažādās kultūrās):
"Šī māja ir pilna ar baraku – šeit visi jūtas laimīgi."
"Vecākiem vārdiem ir savs baraka." (t.i., tie nes gudrību un aizsardzību)
3. Kā personvārds:
"Baraka ir izplatīts vārds musulmaņu valstīs, simbolizējot dievišķo žēlastību."
"Viņš nosauca dēlu par Baraku, cerot, ka Dieva svētība pavadīs viņa dzīvi."
Papildus piezīmes:
- Islāmā "baraka" bieži saistās ar svētām vietām (piemēram, Meku), svētajiem tekstiem vai cilvēkiem ar dievbijīgu dzīvi.
- Dažreiz lietots arī kā uzruna, lai novēlētu labklājību (piemēram, "Baraka Allahu fīk" – "Lai Dievs tevi svētī").
- Uzvārdi: Baraka
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.