bānītis
"Bānītis" nozīme:
Tas ir cilvēks, kas ir izraidīts no savas dzimtās zemes, valsts vai noteiktas teritorijas, vai arī tas, kurš pats ir aizbēdzis no turienes politisku, reliģisku vai citu iemeslu dēļ. Vārds bieži asociējas ar politisko vai reliģisko vajāšanu, kara vai represiju dēļ piespiestu trimdu.
Piemēri:
1. Vēsturisks piemērs:
Pēc 1940. gada Latvijas okupācijas daudzi latvieši kļuva par bānītiem, spiesti bēgt uz Rietumiem, lai izvairītos no represijām.
2. Mūsdienu piemērs:
Krievijas opozīcijas aktīvists, kurš politiskās vajāšanas dēļ ir pametis valsti un dzīvo ārzemēs, ir bānītis.
3. Literatūrā / simboliski:
"Viņš jutās kā bānītis savā dzimtajā pilsētā, kurā vairs nepazina nevienu."
(Šeit vārds lietots pārnestā nozīmē – izsvešināšanās sajūta.)
Sinonīmi: trimdinieks, emigrants, bēglis (kontekstā atkarībā no niansēm).
Antonīmi: iekšzemnieks, dzimtenis.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.