"Banalitāte" nozīme:
Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē ikdienišķu, triviālu, nevērtīgu vai nodilušu saturu — kaut ko, kas ir parasts, neinteresants un bieži atkārtojas līdz garlaicībai. Banalitāte var attiekties uz domām, frāzēm, situācijām vai mākslas darbiem, kuriem trūkst oriģinalitātes vai dziļuma.
Piemēri:
1. Sarunā:
"Viņu saruna bija pilna ar banalitātēm — tikai runāja par laiku un ikdienas problēmām."
(Saruna bija sekls un parasts.)
2. Mākslā/literatūrā:
"Filma kritiķu acīs cieta no banalitātēm — tās sižets bija paredzams un varoņu dialogs bezsaturīgs."
(Darbam trūka oriģinalitātes.)
3. Ikdienas situācijā:
"Sociālos tīklos daudzi atkārto vienas un tās pašas banalitātes, nemaz nedomājot par to nozīmi."
(Bieži lietotas, bet tukšas frāzes.)
Sinonīmi: ikdienišķums, seklums, triviālitāte, nodilums, parastība.
Pretējs jēdziens: oriģinalitāte, dziļums, unikalitāte, saturīgums.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.