baltvēderains
"Baltvēderains" ir latviešu valodas īpašības vārds, kas apraksta gaisu, kas pūš no baltām (sniega) pļavām/vietām. Tas attiecas uz aukstu, asi vēju, kas parasti pūš no sniega klātām, atklātām vietām (piemēram, laukiem, pļavām) ziemas vai aukstos laikapstākļos.
Īsumā:
Tas ir auksts, ass vējš no sniega klātām platībām.
Piemēri lietojumā:
1. "Šodien pūš tik baltvēderains vējš, ka seju sāp."
(Vējš ir auksts un ass, it kā nākot no sniega klātām vietām.)
2. "Aiz loga šalc baltvēderainā austa, liekot domāt par tālajiem laukiem zem sniega."
(Dzejiska aina, kur vējš asociējas ar aukstumu un sniega pļavām.)
3. "Vēl arvien bija baltvēderains, lai gan pavasaris jau sākās."
(Auksts vējš, kas liek domāt par ziemas sniegu, pat pārejas sezonā.)
Etimoloģija:
Vārds veidots no "balts" (krāsa, kas asociējas ar sniegu) un "vēderains" (no "vējš" ar izteiksmīgu piedēkli "-erains", kas norāda uz spēcīgu/raksturīgu pazīmi). Tas ir tēlainis, ainavisks vārds, kas biežāk lietots literatūrā vai izteiksmīgā runā, nevis ikdienas sarunvalodā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.