"Balkāni" ir ģeogrāfiskais nosaukums Balkānu pussalai Dienvideiropā, kas aptver vairākas valstis. Vārds bieži tiek lietots arī kā sinonīms reģionam kopumā, ieskaitot tā vēsturi, kultūru un politisko kontekstu.
Galvenās nozīmes:
1. Ģeogrāfiskais reģions – Balkānu pussala starp Adrijas, Jonijas, Egejas un Melnajām jūrām.
2. Vēsturiski-politiskais jēdziens – Apzīmē reģionu ar sarežģītu etnisko, reliģisku un politisko mantojumu, bieži saistītu ar konfliktiem un valstu sadalīšanos.
Valstis, kas pilnībā vai daļēji atrodas Balkānos:
- Albānija, Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Horvātija, Kosova, Melnkalne, Ziemeļmaķedonija, Rumānija, Serbija, Slovēnija, Grieķija, Turcija (Eiropas daļa).
Piemēri lietojumā:
1. Ģeogrāfijā:
"Balkānu kalni šķērso vairākas valstis, piemēram, Bulgāriju un Serbiju."
2. Vēsturē/politikā:
"Balkānu kari 20. gadsimta sākumā noveda pie Osmaņu impērijas sabrukuma."
"Eiropas Savienība aktīvi iesaistās Balkānu valstu stabilizācijā."
3. Kultūrā:
"Balkānu mūzika ir pazīstama ar enerģiskiem ritmiem un tradicionālajiem instrumentiem."
Svarīgi: Termins "Balkanizācija" ir atvasināts no šī reģiona vēstures un apzīmē lielas vienības (valsts, teritorijas) sadalīšanos mazākās, bieži naidīgās vienībās.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.