"Balinātava" ir latviešu valodas lietvārds, kas apzīmē vietu, kur balina (izbalina) audumus, tos padarot baltākus vai gaišākus. Vēsturiski tā bija speciāla saimniecības ēka vai telpa, kurā ar saules gaismu, ūdeni un bieži arī balināšanas līdzekļiem (piemēram, pelniem) tika apstrādāti audumi (piemēram, lini, vilna).
Īsumā:
Balinātava = vieta, kur balina audumus.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturiskā nozīme:
"Vecmāmiņa stāstīja, ka viņu dzimtas sētā kādreiz atradusies balinātava, kur pavasaros balināja audeklus saules gaismā."
2. Mūsdienu lietojums (retāk, jo process novecojis):
"Etnogrāfiskajā muzejā var redzēt atjaunotu 19. gadsimta balinātavu ar koka traukiem pelnu šķīdumam."
Saistītie termini:
- Balināt = darbība (padarīt baltu/gaišu).
- Balināšana = process.
- Balinātava = vieta, kur šis process notiek.
Ja vārds lietots pārnestā nozīmē, tas var apzīmēt kādu citu gaišināšanas/vieglināšanas vietu (piemēram, dvēseļu "balinātava"), bet šāds lietojums ir rets un vairāk poētisks.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.