babilonieši
"Babilonieši" ir senās Babilonijas (divu upju reģiona, Mēsopotāmijas) iedzīvotāji. Babilonija bija ievērojama civilizācija ar galvaspilsētu Babilonu (mūsdienu Irākas teritorijā). Babilonieši veidoja vienu no senākajām sabiedrībām, kas attīstīja rakstību (ķīļrakstu), matemātiku, astronomiju un tiesību sistēmas.
Īss skaidrojums:
Vārds "babilonieši" apzīmē senās Babilonijas tautu, kas dzīvoja 2.–1. tūkstošgadē p.m.ē. un bija pazīstama ar savu kultūru, valodu (akadiešu valodu) un ieguldījumu pasaules vēsturē.
Piemēri lietojumam:
1. Vēsturisks konteksts:
"Babilonieši izveidoja vienu no pirmajām rakstītajām tiesību kodifikācijām – Hammurabi likumus."
2. Kultūras aspekts:
"Babilonieši bija prasmīgi astronomi, kas regulēja kalendāru pēc Mēness fāzēm."
3. Valodas lietojums:
"Akadiešu valoda, ko runāja babilonieši, tika plaši lietota kā starptautiska saziņas līdzeklis Senajos Austrumos."
Papildus informācija:
- Babilonieši ir pazīstami arī ar "Bābeles torņa" mītu, kas atspoguļots Bībelē.
- Viņu civilizācija beidza pastāvēt pēc persiešu iekarošanas 6. gadsimtā p.m.ē.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.