āmen
"Āmen" ir liturģiskais vārds, kas izsaka apstiprinājumu, piekrišanu vai pabeigtību. Tā nozīme ir "tā lai notiek", "patiesi" vai "pieņemts". Vārds cēlies no ebreju valodas (אָמֵן) un tiek lietots kristietībā, jūdaismā un islāmā (kā "āmīn") lūgšanu vai svētību beigās.
Piemēri lietojumam:
1. Kristietībā (pēc Tēvreša vai citas lūgšanas):
"Glāb mūs no ļaunā. Āmen."
2. Jūdaismā (atbildot uz svētību):
Svētīts lai ir Kungs. Āmen.
3. Islāmā (pēc pirmās sūras Korānā):
"Vadī mūs pa taisno ceļu... Āmīn."
4. Ikdienas runā (metaforiski, lai uzsvērtu pārliecību):
"Ceru, ka viss izdosies. Āmen tam!"
Īss kopsavilkums:
- Būtība: Apstiprinoša atbilde Dieva vārdiem vai lūgšanai.
- Funkcija: Norāda uz ticību, vienošanos un cerību, ka lūgtais tiks piepildīts.
- Kultūras: Sastopams daudzās reliģijās, bet arī ikdienas valodā kā uzsvēršanas palīgvārds.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.