Azote (franču valodā: "azote", no grieķu: a- "bez" + zōē "dzīvība") ir slāpekļa vēsturiskais nosaukums, ko 18. gadsimtā ieviesa franču ķīmiķis Antuāns Lavuazjē. Tas atsaucas uz to, ka slāpeklis neatbalsta elpošanu un degšanu.
Īsa nozīme:
Azote ir slāpekļa (N) novecojis nosaukums, kas uzsver tā īpašību neuzturēt dzīvību.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturiskos tekstos:
"Lavuazjē gaisa sastāvdaļu, kas neuztur degšanu, nosauca par azote."
2. Mūsdienu atvasinājumi:
- Azotobaktērija — augsnes baktērija, kas fiksē slāpekli.
- Azotēt — ķīmiski apstrādāt ar slāpekli (piemēram, tērauda sacietēšanai).
Piezīme: Mūsdienu zinātnē un ikdienā galvenokārt lieto terminu "slāpeklis", bet "azote" saglabājies ķīmijas vēstures kontekstā un dažos specializētos terminos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.