"Avitaminoze" ir medicīnisks termins, kas apzīmē vitaminu trūkuma slimību organismā. Tas rodas, ja ilgstoši nepietiekami uzņemti kādi vitamīni vai tie organismā netiek pareizi uzsūkīti.
Īsumā:
- Avitaminoze = nopietns, ilgstošs vitaminu trūkums, kas izraisa specifiskas veselības problēmas.
- Atšķirībā no hipovitaminozes (vieglāka vai daļēja trūkuma stāvokļa).
Piemēri:
1. C vitamīna avitaminoze → Skorbuts
- Simptomi: asiņojošas smaganas, nogurums, locītavu sāpes, ādas bojājumi.
- Vēsturiski: bieža jūrasbraucēju slimība, kam trūka svaigi augļi/dārzeņi.
2. D vitamīna avitaminoze → Rahīts (bērniem)
- Simptomi: kaulu deformācijas (izliektas kājas), vāji zobi, augšanas traucējumi.
- Cēlonis: nepietiekama saules gaisma (kas veicina D vitamīna sintēzi) un trūkums uzturā.
3. B1 vitamīna (tiamīna) avitaminoze → Beri-beri
- Simptomi: sirds un nervu sistēmas bojājumi, muskuļu atrofija, elpas trūkums.
- Biežāk reģionos, kur pamatuzturs ir lobīta rīsi (bez apvalkiem).
Mūsdienās avitaminoze attīstītajās valstīs ir reta, bet var parādīties:
- Ļoti nevilīgā uzturā (alkoholiķiem, ļoti ierobežotās diētās).
- Cilvēkiem ar malabsorbcijas traucējumiem (piemēram, celiakija).
- Sociāli nelabvēlīgos apstākļos vai bada situācijās.
Svarīgi: Ja ir aizdomas par vitaminu trūkumu, jākonsultējas ar ārstu – pašmedikācija ar lielām vitamīnu devām var būt bīstama.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.