autorapliecība
"Autorapliecība" ir termins, kas apzīmē autora apliecinājumu, ka viņa darbam nav citēti vai aizgūti fragmenti bez atbilstošas norādes (t.i., nav plaģiāta). Tas bieži tiek lietots akadēmiskajā vai zinātniskajā vidē, kur autors rakstiski apstiprina, ka darbs ir oriģināls un ievēro citēšanas normas.
Īsumā:
Tā ir autora rakstiska vai elektroniska paziņojuma/parakstīta deklarācija, ka viņš/viņa ir ievērojis akadēmiskās godīguma principus.
Piemēri lietojumam:
1. Zinātnisks raksts:
Pirms publikācijas žurnāls pieprasa autorapliecību, kurā autors apstiprina, ka visi citētie avoti ir pareizi atzīmēti, un ka darbs nav iesniegts vairākās publikācijās vienlaikus bez atļaujas.
2. Studenta darba iesniegšana:
Augstskolā, iesniedzot bakalaura darbu, students paraksta autorapliecību, ka darbs ir viņa patstāvīgi veikts, un visi avoti ir atbilstoši norādīti. Piemēram:
"Es apliecinu, ka šis darbs ir manis patstāvīgi veikts, un visi izmantotie avoti ir atbilstoši norādīti."
3. Konferences materiāli:
Dalībnieks, iesniedzot tēzes konferencei, pievieno autorapliecību, ka materiāli nav publicēti citur un ka dati nav viltojati.
Svarīgi: Autorapliecība var būt atsevišķs dokuments vai daļa no iesniedzamā darba (piemēram, lapas beigās). Tās mērķis ir nodrošināt atbildību un godīgumu zinātniskajā un izglītības procesā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.