autoģenēze
Autoģenēze (no grieķu valodas: autos — 'pats' un genesis — 'rašanās') ir bioloģijas vēsturē izmantots koncepts, kas apzīmē dzīvības spontānu rašanos no bezdzīvām vielām bez jebkāda cita dzīva organisma līdzdalības.
Mūsdienās šī teorija nav atzīta, jo zinātniski pierādīts, ka dzīvība uz Zemes radušās evolūcijas procesā, bet vēsturiski tā bija izplatīts uzskats.
Piemēri autoģenēzes idejai vēsturē:
1. Senās idejas: Aristoteļa laikā ticēja, ka tārpi, kukaiņi vai pat žurkas var rasties no dubļiem, pūstoša gaļas vai netīrumiem.
2. Eksperimenti 17.–18. gadsimtā:
- Džons Nīdham (1745) vārīja buljonu, aizvāka to un novēroja mikroorganismu parādīšanos — secināja, ka tie radās spontāni.
- Lazzaro Spalancani (1765) atkārtoja eksperimentu, bet ilgāk vārīja traukus un hermētiski aizvāka — mikroorganismi neparādījās, apstrīdot autoģenēzi.
Mūsdienu skatījums:
Autoģenēze tika galīgi noliegta ar Luija Pasteura eksperimentiem (19. gs.), kas pierādīja, ka mikroorganismi nāk no ārējās vides (gaiss, virsmas), nevis rodas spontāni. Tā vietā tika pieņemta biģenēzes teorija: "viss dzīvais no dzīvā".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.