auskultācija
Auskultācija ir medicīnas izmeklēšanas metode, kurā ar ausi vai stetoskopu klausās skaņas, kas rodas ķermeņa iekšējos orgānos (piemēram, sirdī, plaušās, vēderā), lai novērtētu to darbību un atklātu patoloģijas.
Piemēri:
1. Plaušu auskultācija – klausās elpošanas skaņas, lai atklātu elpceļu sausumu, čalojumu vai citas anomālijas (piemērs: "Ārsts ar stetoskopu veica plaušu auskultāciju, lai pārbaudītu pacienta elpošanu.").
2. Sirds auskultācija – novērtē sirdsdarbības ritmu, skaņas un trokšņus (piemērs: "Auskultācijas laikā tika dzirdēts sirds šļupstošs troksnis, kas liecināja par vārstuļu problēmu.").
3. Vēdera auskultācija – klausās zarnu peristaltiku, lai diagnosticētu gremošanas traucējumus (piemērs: "Pēc operācijas ārsts veica vēdera auskultāciju, lai pārliecinātos par zarnu darbības atjaunošanos.").
Papildus informācija:
Metodi 19. gadsimtā ieviesa franču ārsts Renē Laennecs, kurš izgudroja pirmo stetoskopu. Auskultācija joprojām ir viena no ārsta pamatmetodēm ikdienas praksē.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.