"Aunāda" ir latviešu valodas lietvārds, kas nozīmē ilgstošu, skaļu un parasti nemierīgu troksni, kņadu, trokšņošanu — bieži vien radītu no daudzu balsu vai skaņu sajaukuma.
Piemēri:
1. Bērnu dzīvoklī bija tāda aunāda, ka vecāki nevarēja pat sarunāties.
(Bērnu kņada, trokšņošana.)
2. Tirgū valdīja neaprakstāma aunāda — pārdevēji kliedza, pircēji strīdējās, bet automašīnas taurēja.
(Sajaukts troksnis, kņada.)
Sinonīmi: kņada, troksnis, blauja, šķindoņa, trokšņošana.
Antonīmi: klusums, miers, klusā vide.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.