auļotāja

"Auļotāja" ir sieviešu dzimtes vārds no darbības vārda "auļot", kas latviešu valodā nozīmē "mācīt bērnu iet, vedot viņu aiz rokas" vai "pamācīt staigāt". Tas apraksta procesu, kad pieaugušais palīdz mazam bērnam apgūt staigāšanas prasmi, parasti turēdams viņu pie rokas vai atbalstot.

Īsumā:
Auļotāja = sieviete, kas māca bērnu iet (auļo).

Piemēri:
1. "Vecmāmiņa kļuva par mazmazmeitas uzticamo auļotāju, katru rītu vedot viņu ar rociņu pa dārzu."
(Vecmāmiņa regulāri mācēja mazmeitai iet, atbalstot viņu.)

2. "Bērnu audzināšanas grāmatā ieteica, ka auļotājai jābūt pacietīgai, jo pirmie soļi prasa laiku."
(Norāde uz to, ka personai, kas māca bērnu staigāt, jāizrāda izpratne.)

Papildus piezīme:
Vīriešu dzimtes analogs ir "auļotājs". Šis vārds mūsdienās lietots reti, biežāk literāros tekstos vai dialektos, taču tas saglabājis skaidru nozīmi.

Įrašas
Paaiškinimas	"Auļotāja" nozīme: Tas ir sieviešu dzimtes vārds, kas apzīmē personu, kas auļo (auļojot rūpējas par bērnu, mazuļu). Atbilst vīriešu dzimtes formai "auļotājs". Šis vārds mūsdienās lietots reti, biežāk lieto "aukle" vai "bērnu uzraugs". Piemēri: 1. Vēsturisks konteksts: "Pirms gadsimta bagātu ģimeņu bērnus bieži audzināja auļotājas, nevis vecāki." 2. Mūsdienu lietojums (reti): "Viņa strādā kā auļotāja un rūpējas par kaimiņu meiteni pēc skolas." 3. Salīdzinājums ar mūsdienu terminu: "Vecmāmiņa mēdza teikt, ka viņas jaunībā auļotājas bija svarīgākas par skolotājām, bet tagad tos sauc par bērnu uzraugiem." Piezīme: Vārds cēlies no darbības vārda "auļot" (bērnu šūpot, rūpēties, uzraudzīt). Līdzīga nozīme ir arī vārdam "aumeistars" (vīriešu dzimtē), kas apzīmēja bērnu audzinātāju vai skolotāju.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.