augstprātis

"Augstprātis" latviešu valodā nozīmē cilvēks, kurš uzskata sevi par pārāku par citiem, izrāda pārspīlētu lepnumu, augstpratību vai iedomību. Tas ir negatīvs vārds, kas apzīmē pārāk pašapziņas pilnu, uzpūtu vai pat necieņu iztēlojošu personu.

Piemēri lietojumā:

1. Runājot par kādu:
"Viņš ir tāds augstprātis — ar visiem runā no augšas, it kā viņš būtu gudrāks par pārējiem."

2. Raksturojot uzvedību:
"Necienīt citus ir tipiska augstprāša pazīme."

3. Salīdzinājumā:
"Lai gan viņš ir talantīgs, nav jāuzvedas kā augstprātis."

Sinonīmi: iedomīgs, uzpūtīgs, augstpratīgs, lepns (negatīvā nozīmē).
Pretējais jēdziens: pieticīgs, vienkāršs, pazemīgs.

Įrašas
Paaiškinimas	"Augstprātis" latviešu valodā nozīmē cilvēks, kurš uzskata sevi par pārāku par citiem, izrāda pārspīlētu lepnumu, augstpratību vai iedomību. Tas ir negatīvs vārds, kas apzīmē pārāk pašapziņas pilnu, uzpūtu vai pat necieņu iztēlojošu personu. Piemēri lietojumā: 1. Runājot par kādu: "Viņš ir tāds augstprātis — ar visiem runā no augšas, it kā viņš būtu gudrāks par pārējiem." 2. Raksturojot uzvedību: "Necienīt citus ir tipiska augstprāša pazīme." 3. Salīdzinājumā: "Lai gan viņš ir talantīgs, nav jāuzvedas kā augstprātis." Sinonīmi: iedomīgs, uzpūtīgs, augstpratīgs, lepns (negatīvā nozīmē). Pretējais jēdziens: pieticīgs, vienkāršs, pazemīgs.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.