"Augstprātīgums" nozīmē pārāk liela pašapziņa, iedomība, uzpūsta lepnums, bieži vien ar pārspīlētu pārliecību par savām spējām, zināšanām vai nozīmi, kas noved pie citu nievāšanas vai augstprātīgas attieksmes.
Piemēri:
1. Vēsturisks piemērs:
"Valdnieka augstprātīgums noveda viņu pie neprātīgiem lēmumiem, kuru dēļ viņš zaudēja gan sabiedroto atbalstu, gan iedzīvotāju cieņu."
2. Ikdienas situācijā:
"Viņa augstprātīgums izpaudās, kad viņš atteicās klausīties kolēģu ieteikumus, uzskatot, ka tikai viņš zina, kā pareizi atrisināt problēmu."
3. Literatūrā/mītos:
"Sengrieķu mītos daudzi varoņi cieta sakarā ar savu augstprātīgumu (hibris), izaicinot dievus un likteni."
Sinonīmi: iedomība, lepnums, tūpība, uzpūstība.
Pretējās jēdzieni: pazemība, vienkāršība, pieticība.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.