augstprāte
"Augstprāte" nozīme:
Tas ir reti lietots vārds, kas apzīmē augstprātību, iedomību, pārāk lielu pašapziņu vai lepnumu, bieži vien ar negatīvu nokrāsu — pārspīlētu ticību savām spējām, nozīmei vai pārākumam.
Piemēri:
1. Vēsturiskā literatūrā:
"Viņa augstprāte noveda pie vientulības — neviens nevarēja izturēt viņas nepārtraukto pārākuma sajūtu."
2. Mūsdienu lietojumā (alegoriski):
"Uzņēmuma vadītāja augstprāte kļuva par kļūdu cēloni — viņš ignorēja padomus un zaudēja tirgus daļu."
Sinonīmi:
lepnums, iedomība, augstprātība, tūpēlība.
Piezīme:
Vārds vairāk sastopams klasiskajā literatūrā vai dzejā, ikdienas sarunvalodā retāk.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.