"Augstiņi" ir latviešu valodas vārds, kas nozīmē "augstas, parasti sausas un smilšainas vietas" (piemēram, kalnu pakājes, pauguri, kāpas vai sausākas zemes platības mežā vai purvā).
Īss skaidrojums:
Tas apzīmē nelielus dabiskus paugurus vai pacēlumus, kas parasti ir sausāki par apkārtējo reljefu.
Piemēri:
1. Dabā:
"Mežā redzami vairāki augstiņi, kur aug priedes un ērkšķu krūmi."
"Purva malā paceļas nelieli augstiņi, kas sausākā laikā ir piemēroti pastaigām."
2. Vietvārdos (toponīmos):
Latvijā ir vairākas vietas ar nosaukumiem, kas cēlušās no šī vārda, piemēram, Augstiņkalns vai Augšenieki.
3. Lietojums literatūrā:
"Tālumā zilēja meža augstiņi, apvīti rīta miglā." (ainavas aprakstā)
Skaidrojums vēsturiski:
Vārds cēlies no pamatvārda "augsts", kas norāda uz reljefa pacēlumu. Senajos tekstos "augstiņi" bieži minēti kā vietas, kur cilvēki apmetās vai izmantoja zemkopībai.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.