augstcienība
"Augstcienība" nozīme:
Tie ir jūtas vai izturēšanās veids, kas izpaužas kā dziļš cieņas un godbijības izrādījums pret kādu (parasti personu ar augstu sociālo stāvokli, autoritāti, nopelniem vai morālo autoritāti). Tas ietver gan iekšēju cieņu, gan arī ārēju izpausmi (valodā, uzvedībā).
Piemēri lietojumam:
1. Formālā sarakstē:
"Ar augstcienību, Jānis Bērziņš" – izmanto parakstā oficiālā vēstulē, izrādot adresātam cieņu.
2. Runa par ievērojamu personu:
"Viņš runāja par profesoru ar lielu augstcienību, uzsverot viņa ieguldījumu zinātnē." – norāda uz dziļu cieņu un godbijību.
3. Uzvedības aprakstā:
"Studentus māca izturēties pret vecākiem ar augstcienību." – parāda, ka cieņa izpaužas arī rīcībā un izturēšanās veidā.
Skaidrojums:
Vārds bieži lietots formālā kontekstā (dokumenti, oficiālas runas), bet var raksturot arī ikdienas attieksmi. Tas ir stiprāks par vienkāršu "cieņu", jo ietver elementu godbijības un pazemības pret to, ko uzskata par augstāku pēc statusa, gudrības vai nopelniem.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.