attaisnojošs

"Attaisnojošs" ir īpašības vārds, kas nozīmē tādu, kas attaisno, attaisnojumu sniedz, attaisnojošs, attaisnojošs apstāklis vai pierādījums.

Īsumā:
Tas apzīmē kaut ko, kas atbrīvo no vainas, atbildības vai aizbildinājuma, parādot, ka rīcība bija pamatota, nepieciešama vai likumīga.

Piemēri:

1. Tiesas procesā:
"Aizstāvam bija attaisnojoši pierādījumi, kas parādīja, ka apsūdzētais darbojās pašaizsardzībā."
(Šeit "attaisnojoši" nozīmē, ka pierādījumi pamatoja apsūdzētā rīcību.)

2. Ikdienas situācijā:
"Viņas slikta pašsajūta bija attaisnojošs iemesls, lai neierastos darbā."
(T.i., iemesls, kas attaisno kavēšanos.)

3. Morālā kontekstā:
"Grūtie apstākļi bērnībā var būt attaisnojošs faktors, bet ne pilnīga attaisnojuma viņa rīcībai."
(Norāda uz apstākli, kas daļēji izskaidro, bet ne vienmēr pilnībā attaisno.)

Sinonīmi: attaisnojuma sniedošs, attaisnojošs, izskaidrojošs, pamatojošs.
Pretējais: apsūdzošs, nosodošs, vainojošs.

Vārds bieži lietots juridiskā, morālā vai ikdienas kontekstā, lai apzīmētu apstākļus, iemeslus vai pierādījumus, kas samazina vai novērš atbildību.

Įrašas
Paaiškinimas	"Attaisnojošs" ir īpašības vārds, kas nozīmē tādu, kas attaisno, attaisnojumu sniedošs vai pamatojošs. Tas apzīmē iemeslu, apstākli vai pierādījumu, kas kaut ko izskaidro, attaisno vai atvieglo vainu. Piemēri: 1. Attaisnojošs apstāklis "Viņa nokavēšanās bija attaisnojošs apstāklis – ceļā notika nopietns negadījums." (Šeit negadījums ir attaisnojošs iemesls, kas izskaidro kavēšanos.) 2. Attaisnojošs iemesls "Bērna slimība ir attaisnojošs iemesls, lai palaistu darbu agrāk." (Slimība attaisno darbinieka rīcību.) 3. Attaisnojošie pierādījumi "Apsūdzētajam bija attaisnojoši pierādījumi, kas apstiprināja viņa nevainību." (Pierādījumi atbalsta un attaisno apsūdzētā pozīciju.) Sinonīmi: attaisnojumu sniedošs, pamatojošs, izskaidrojošs. Pretējais vārds: apvainojošs (kas vainu pierāda).
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.