atskaņotājmāksla
"Atskaņotājmāksla" ir mākslas veids, kurā mākslinieks rada skaņu vai mūziku, izmantojot savu balss aparātu, nereti bez vārdiem, bieži improvizējot. Tā ir balss kā instrumenta izmantošana, lai radītu emocionālu vai atmosfērisku skaņu ainavu, nevis lai dziedātu konkrētu dziesmu ar tekstu.
Īss definīcija:
Tā ir balss izteiksmes forma, kurā skaņas (piemēram, svilpošana, čuksti, murmināšana, kliedzieni, ritmiskas skaņas) tiek izmantotas kā mākslas līdzeklis, nevis runa vai tradicionāls dziedāšanas stils.
Piemēri:
1. Mīlestības aina filmā – varētu izklausīties kā maigā, bezvārdu čukstēšana vai siltas, ilgas skaņas, kas rada romantisku noskaņu.
2. Dabas skaņu imitācija – piemēram, mākslinieks ar balsi atdarinātu vēja šalkošanu, putnu čivināšanu vai ūdens plūšanu.
3. Mūsdienu mūzikā – daudzi mūziķi (piemēram, Björk, Bobby McFerrin) izmanto atskaņotājmākslu kā instrumentālu elementu savos darbos, radot sarežģītas balss ritmu un skaņu sekas bez jēgpilniem vārdiem.
Būtība: Tā ir balss radošā izpēte ārpus ierastajām dziesmu un runas robežām.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.