atributīvs

Atributīvs nozīmē īpašības vārda vai apzīmētāja lomu teikumā, tas ir, vārdu, kas raksturo vai norāda uz lietvārda pazīmi. Tas atbild uz jautājumu "kāds?" vai "kurš?".

Īsumā:
Atributīvs ir vārds (parasti īpašības vārds, vietniekvārds, skaitļa vārds u.c.), kas pielīdzina vai raksturo lietvārdu.

Piemēri:

1. Īpašības vārds kā atributīvs:
- Skaistā puķe ziedēja dārzā.
("skaistā" raksturo lietvārdu "puķe")

2. Vietniekvārds kā atributīvs:
- Mans brālis iet uz skolu.
("mans" norāda piederību lietvārdam "brālis")

3. Skaitļa vārds kā atributīvs:
- Trīs āboli gulēja uz galda.
("trīs" norāda daudzumu lietvārdam "āboli")

Svarīgi: Atributīvs vienmēr ir saistīts ar lietvārdu un parasti atrodas tam blakus (pirms vai pēc). Tas nav teikuma patstāvīgs loceklis, bet gan papildina lietvārda nozīmi.

Įrašas
Paaiškinimas	Atributīvs nozīmē īpašības vārda vai apzīmētāja lomu teikumā, tas ir, vārdu, kas raksturo vai norāda uz lietvārda pazīmi. Tas atbild uz jautājumu "kāds?" vai "kurš?". Īsumā: Atributīvs ir vārds (parasti īpašības vārds, vietniekvārds, skaitļa vārds u.c.), kas pielīdzina vai raksturo lietvārdu. Piemēri: 1. Īpašības vārds kā atributīvs: - Skaistā puķe ziedēja dārzā. ("skaistā" raksturo lietvārdu "puķe") 2. Vietniekvārds kā atributīvs: - Mans brālis iet uz skolu. ("mans" norāda piederību lietvārdam "brālis") 3. Skaitļa vārds kā atributīvs: - Trīs āboli gulēja uz galda. ("trīs" norāda daudzumu lietvārdam "āboli") Svarīgi: Atributīvs vienmēr ir saistīts ar lietvārdu un parasti atrodas tam blakus (pirms vai pēc). Tas nav teikuma patstāvīgs loceklis, bet gan papildina lietvārda nozīmi.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.