"Atrībēt" nozīme:
Piešķirt (parasti īpašības, pienākumus, nozīmi); attiecināt uz kādu/kaut ko. Bieži lietots, runājot par raksturīgām pazīmēm, autorību vai izcelsmi.
Piemēri:
1. Zinātnieki atrībē šo atklājumu slavenajam fiziķim.
(Piešķir atklājuma autorību konkrētam cilvēkam.)
2. Šo teiciņu bieži atrībē Aristotelem, taču tās izcelsme nav precīzi zināma.
(Attiecina teicienu uz konkrētu personu, lai gan tas var būt apšaubāms.)
3. Viņš mēdza atrībēt saviem konkurentiem negodīgas metodes.
(Piešķir citiem negatīvas īpašības vai rīcību.)
Sinonīmi: piedēvēt, piederināt, piešķirt.
Lietojums: formālāks, biežāks rakstītā valodā vai zinātniskajos/kultūras kontekstos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.