atradene
"Atradene" latviešu valodā ir dzejolis vai dziesma par dzimteni, tēvzemi, kas izsaka mīlestību, sāpes, ilgas vai cienību pret savu dzimto zemi, tās dabu, tautu un kultūru.
Īss skaidrojums:
Tas ir liriskais žanrs, kurā centrālais motīvs ir dzimtenes jūtas — gan laime, gan skumjas, kas saistītas ar dzimto vietu.
Piemēri:
1. Klasisks piemērs:
Jāņa Raina dzejolis "Dziesmiņa" (sākas ar "Ceļš man bija tāls un nezināms...") bieži tiek uzskatīts par atradeni, jo tajā izteiktas ilgas pēc Latvijas, skumjas par trimdu.
2. Mūsdienu piemērs:
Imanta Ziedoņa dziesma "Pērkons, debess, zeme, ūdens" (ar pantiem kā "Mūsu zeme ir skaista") — tautasdziesmas motīvos balstīta atradene, kas slavē Latvijas dabu un seno ticību.
3. Vēl viens piemērs:
Jāņa Poruka dzeja "Manai dzimtenei" — tiešs atradenes piemērs, kurā dzejnieks veltī mīlestību un nodevību savai zemei.
Atgriezeniski:
Atradenes var būt gan skumjas (piemēram, trimdinieku dzeja), gan priecīgas (svētku dziesmas par Latviju), bet vienmēr saistītas ar emocionālu saikni ar dzimteni.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.